Nodokļu izmaiņas restorāniem 2026. gadā: kas mainās un kas paliek
Nodokļu noteikumi Latvijā pēdējos gados mainās gandrīz katru gadu, un restorāna īpašniekam izsekot visiem grozījumiem ir grūti: daļa skar algas, daļa PVN, daļa tikai atsevišķas uzņēmumu formas. Vēl vairāk apjukuma rada virsraksti, kas attiecas uz mazumtirdzniecību vai Lietuvu, nevis uz Latvijas ēdināšanas nozari. Šajā pārskatā apkopots, kas restorāniem 2026. gadā tiešām mainās, kas paliek pa vecam un kuri plaši apspriestie jaunumi uz jūsu virtuvi neattiecas vispār.
Uzreiz godīgi: šis raksts ir informatīvs pārskats, nevis nodokļu konsultācija. Pirms lēmumiem, kas skar jūsu uzņēmumu, aprēķinus veiciet kopā ar grāmatvedi vai pieprasiet VID uzziņu.
Un vēl viena praktiska piezīme, pirms ķeramies pie skaitļiem. Nodokļu likmes jūs ietekmēt nevarat, bet apgrozījumu varat: jo pilnāka zāle, jo vieglāk pieaugošās izmaksas sadalīt uz lielāku ieņēmumu bāzi. Tieši tāpēc der rezervāciju sistēma, kas nepalielina jūsu fiksētās izmaksas: ViteUneTable bezmaksas versija ir neierobežota, ar 0 % komisiju, tāpēc katra tiešsaistes rezervācija paliek pilnā apmērā jūsu kasē.
Minimālā alga: 780 € mēnesī no 2026. gada 1. janvāra
Lielākā izmaiņa restorānu izmaksu pusē ir minimālā alga. No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 780 € (iepriekš 740 €). To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 ar 2025. gada 19. novembra grozījumiem, un izmaiņu apstiprina arī Labklājības ministrija.
Ēdināšanas nozarei, kur daudzi darbinieki strādā tieši par minimālo algu vai nepilnu slodzi, tam ir divas sekas:
- pieaug ne tikai pati alga, bet arī darba devēja VSAOI daļa, ko rēķina no lielākas bāzes;
- pieaug arī minimālais VSAOI objekts, kas ir trīs minimālās algas ceturksnī, tātad 2 340 €. Ja darbinieka deklarētie ienākumi ceturksnī ir mazāki, minimālās obligātās iemaksas no starpības sedz darba devējs. Restorānam ar vairākiem nepilnas slodzes viesmīļiem šo aprēķinu ir vērts pārskatīt kopā ar grāmatvedi jau tagad.
Par personāla izmaksām plašāk esam rakstījuši rakstā par personāla atlasi restorānam.
IIN 2026. gadā: divas likmes un fiksēts neapliekamais minimums
Iedzīvotāju ienākuma nodoklim 2026. gadā ir divas likmes: 25,5 % gada ienākumiem līdz 105 300 € un 33 % daļai, kas šo slieksni pārsniedz. Ienākumu daļai virs 200 000 € gadā papildus piemēro 3 % papildlikmi, taču restorānu algu realitātē tas praktiski nevienu neskar.
Būtiskāka ikdienā ir otra izmaiņa: neapliekamais minimums ir fiksēts 550 € mēnesī visiem darbiniekiem neatkarīgi no algas apmēra. Diferencētā minimuma un ikgadējo pārrēķinu, kas mēdza radīt darbiniekiem negaidītas piemaksas VID, vairs nav. Algu aprēķins kļūst prognozējamāks, un darbiniekam ar minimālo algu uz rokas paliek vairāk. Izmaiņas apkopotas Finanšu ministrijas pārskatā.
VSAOI likmes nemainās
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paliek līdzšinējās: 23,59 % darba devējam un 10,50 % darbiniekam, kopā 34,09 %. Tās nosaka likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Iemaksu objekta griesti ir 105 300 € gadā; ienākumiem virs tiem piemēro solidaritātes nodokli. Arī tas restorānu algu līmenī skar retu izņēmumu, taču zināt griestus der, ja jums ir labi atalgots šefpavārs vai vadītājs ar prēmijām.
UIN: jauna 15 % dividenžu iespēja no 2026. gada
Uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatprincips nemainās: peļņa, ko atstājat uzņēmumā un ieguldāt attīstībā, tiek aplikta ar 0 % likmi, bet sadalītā peļņa ar 20 % no bāzes, ko dala ar 0,8, tātad efektīvi 25 %.
Jaunums no 2026. gada 1. janvāra: sabiedrības, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, dividendēm var izvēlēties alternatīvu 15 % likmi. To ievieš grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tā ir iespēja, nevis pienākums, un aprēķina kārtībai ir savas nianses, tāpēc pirms izvēles noteikti izskaitļojiet abus variantus kopā ar grāmatvedi: mazam ģimenes restorānam ieguvums var būt reāls, bet ne katrā situācijā.
Un viena UIN norma, ko restorāni bieži aizmirst, lai gan tā spēkā jau sen: reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izmaksas, tostarp kolektīva svētki, ir atbrīvotas no UIN tikai 5 % apmērā no iepriekšējā gada bruto algu fonda. Pārsniegums tiek aplikts kā peļņas sadale. Ja plānojat vērienīgu kolektīva balli, piemēram, korporatīvo Ziemassvētku pasākumu, šo limitu ir vērts zināt gan kā darba devējam, gan pārdodot pasākumus citiem uzņēmumiem.
PVN ēdināšanai nemainās: 21 %
Šeit jāizkliedē visbiežākais mīts. Ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā 2026. gadā joprojām piemēro PVN standartlikmi 21 %, un tas attiecas gan uz ēdienu, gan alkoholu, gan līdzņemšanai pārdoto. Samazinātās likmes ēdināšanai nav un tuvākajā laikā nebūs.
No 2026. gada 1. jūlija gan sākas pilotprojekts ar 12 % likmi atsevišķiem pamata pārtikas produktiem: maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Tas ir mazumtirdzniecības pasākums, kas restorāna rēķinu viesim nemaina ne par centu; labākajā gadījumā tas nedaudz atvieglo dažu izejvielu iepirkumu. Ja SERP virsrakstos redzat „PVN samazinājums pārtikai”, ziniet: uz jūsu ēdienkarti tas neattiecas. Par likmēm, reģistrācijas slieksni 50 000 € kalendārajā gadā un citiem jautājumiem detalizēti stāstām rakstā PVN restorāniem.
E-rēķini: B2B termiņš pārcelts uz 2028. gadu
Otrs izplatītais mīts: „no 2026. gada visiem uzņēmumiem obligāti jāizraksta e-rēķini”. Tā nav. Saeima 2025. gada 5. jūnijā nolēma obligātos B2B e-rēķinus pārcelt uz 2028. gada 1. janvāri.
- gadā spēkā ir divas šaurākas prasības: strukturēti e-rēķini ir obligāti darījumos ar budžeta iestādēm (kopš 2025. gada), un no 2026. gada par šiem B2G rēķiniem dati jāiesniedz VID. Ja jūsu restorāns valsts vai pašvaldības iestādēm pasākumus nerīko, ikdienā nekas nemainās, taču sagatavoties 2028. gadam ir vērts laikus: ko tas nozīmē praksē, skaidrojam rakstā e-rēķini restorāniem.
Norēķini: bezskaidras naudas iespēja un noapaļošanas mīts
Kopš 2025. gada uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 €, klientiem jāpiedāvā vismaz viens bezskaidras naudas norēķinu veids. Prasība ir tehnoloģiski neitrāla: der karšu terminālis, bet der arī pārskaitījums vai cita bezskaidra metode. Lielākā daļa restorānu šo slieksni pārsniedz, un praksē karšu maksājumus viesi tāpat sagaida.
Savukārt stāsts par skaidras naudas noapaļošanu līdz 5 centiem, atsakoties no 1 un 2 centu monētām, uz Latviju pagaidām neattiecas: šāda kārtība kopš 2025. gada darbojas Lietuvā, bet Latvijā pastāv tikai Latvijas Bankas priekšlikums. Kamēr Saeima likumu nav pieņēmusi, kase strādā pa vecam.
Akcīzes nodoklis alkoholam: pārbaudiet grafiku pirms cenu maiņas
Alkoholisko dzērienu akcīzes likmes Latvijā tiek celtas pakāpeniski pēc likumā noteikta grafika, un nākamo posmu apmērs un datumi mēdz mainīties ar grozījumiem. Konkrētus skaitļus šeit apzināti neminam: pirms bāra kartes cenu pārskatīšanas pārbaudiet aktuālo redakciju likumā „Par akcīzes nodokli” vai pajautājiet piegādātājam, kurš cenu izmaiņas parasti izziņo pirmais.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai PVN restorāniem 2026. gadā samazināsies līdz 12 %?
Nē. Ēdināšanas pakalpojumiem paliek 21 % likme. Pilotprojekts ar 12 % no 2026. gada 1. jūlija attiecas tikai uz atsevišķiem pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā (maize, piens, mājputnu gaļa, olas), nevis uz restorānu pakalpojumiem.
Vai man jau 2026. gadā jāizraksta e-rēķini visiem klientiem?
Nē. Obligātie B2B e-rēķini pārcelti uz 2028. gada 1. janvāri. 2026. gadā e-rēķini obligāti ir tikai darījumos ar budžeta iestādēm, un par tiem dati jāiesniedz VID.
Kā minimālās algas celšana ietekmē nepilnas slodzes darbiniekus?
Minimālais VSAOI objekts ir trīs minimālās algas ceturksnī, tātad 2 340 € no 2026. gada. Ja darbinieka ienākumi ceturksnī ir mazāki, minimālās obligātās iemaksas no starpības sedz darba devējs, tāpēc nepilnas slodzes līgumi kļūst salīdzinoši dārgāki.
Vai jaunais 15 % dividenžu režīms ir izdevīgs manam restorānam?
Tas atkarīgs no jūsu peļņas, izmaksu struktūras un tā, cik regulāri izmaksājat dividendes. Režīms ir brīvprātīgs un pieejams tikai sabiedrībām, kuru dalībnieki ir vienīgi fiziskas personas. Izskaitļojiet abus variantus kopā ar grāmatvedi, pirms ko maināt.
Kur pārbaudīt, vai kāda nodokļu izmaiņa tiešām ir spēkā?
Uzticamākie avoti ir likumi.lv (likumu aktuālās redakcijas), fm.gov.lv un vid.gov.lv. Ja situācija ir neskaidra, VID var pieprasīt uzziņu, kas jūsu konkrētajā gadījumā ir saistoša.
Skaitļi un datumi šajā rakstā pārbaudīti 2026. gada septembrī oficiālajos avotos (likumi.lv, fm.gov.lv, lm.gov.lv, saeima.lv). Raksts ir informatīvs un nav nodokļu konsultācija: pirms lēmumiem, kas skar jūsu uzņēmumu, konsultējieties ar grāmatvedi vai VID.
Lasiet arī
Zāles plāns restorānā un galdiņu aprite: kā uzņemt vairāk viesu bez papildu vietām
Viens un tas pats zāles plāns var pabarot 80 vai 120 viesus vakarā. Atšķirība ir galdiņu apritē: cik reižu katrs galdiņš uzņem jaunus viesus.
Viesu dati un VDAR restorānā: ko drīkst glabāt un kā ievērot likumu
Katra rezervācija ir personas dati: vārds, tālrunis, e-pasts. Kādus viesu datus restorāns drīkst glabāt, kad drīkst sūtīt e-pastus un kā pareizi rīkoties ar videonovērošanu un alerģiju piezīmēm.
Viesi bez iepriekšējas rezervācijas vai rezervācijas: kā atrast pareizo līdzsvaru
Latvijā lielākā daļa viesu ienāk bez rezervācijas, taču pilna zāle bez plāna nozīmē rindu pie durvīm un tukšus galdiņus stundu vēlāk. Kā atrast pareizo proporciju?