AKKA/LAA un LaIPA licences: kā legāli atskaņot mūziku restorānā

Fona mūzika restorāna zālē šķiet pašsaprotama lieta: ieslēdzat radio vai playlisti, un vakars var sākties. Juridiski gan viss ir sarežģītāk. Latvijā publiska mūzikas atskaņošana ir licencējama darbība, un restorānam parasti ir vajadzīgas nevis viena, bet divas atsevišķas licences: viena no AKKA/LAA, otra no LaIPA. Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc tā, kā veidojas abi tarifi, ko darīt ar dzīvo mūziku un pasākumiem, un kurus mītus ir pēdējais laiks aizmirst.

Uzreiz nomierinājumam: abas maksas ir paredzamas un budžetā viegli ieplānojamas fiksētas izmaksas. Atšķirībā no tām rezervāciju sistēma bez fiksētas mēneša maksas restorānam ir pieejama arī bez maksas, tāpēc mūzikas licences visbiežāk ir vienīgais obligātais „abonements”, kas saistīts ar viesu pieredzi zālē.

Kāpēc vajadzīgas divas licences, nevis viena

Viena dziesma apvieno vairāku cilvēku darbu, un katram no viņiem likums paredz atlīdzību:

• autoriem (komponistiem, tekstu autoriem) atlīdzību Latvijā iekasē AKKA/LAA;
• izpildītājiem un fonogrammu producentiem (mūziķiem, ierakstu izdevējiem) atlīdzību iekasē LaIPA.

Tās ir divas neatkarīgas organizācijas ar atšķirīgu pārstāvēto loku, un vienas licence neaizstāj otras licenci. Vienota „viena maksājuma” risinājuma Latvijā nav: to skaidri norāda gan LaIPA savā mītu skaidrojumā, gan Ekonomikas ministrijas skaidrojums par autoru darbu izmantošanu. Ja restorānā skan ierakstīta mūzika, līgums parasti jāslēdz ar abām organizācijām.

Biežākais pārpratums izklausās loģiski: „es jau maksāju vienai organizācijai, tātad viss nokārtots”. Diemžēl nē. AKKA/LAA licence sedz tikai autoru tiesības, LaIPA licence tikai izpildītāju un producentu tiesības. Tikai abas kopā padara ierakstītas mūzikas atskaņošanu zālē likumīgu.

Kad licence vispār ir vajadzīga

Publisks izpildījums ir jebkura mūzikas atskaņošana vietā, kas pieejama viesiem. Praksē tas nozīmē, ka licences vajadzīgas, ja restorānā:

• skan radio vai televizors zālē: arī raidījumu retranslācija viesiem tiek uzskatīta par publisku izpildījumu;
• tiek atskaņotas playlists vai straumēšanas servisi (Spotify, YouTube un līdzīgi);
• skan dzīvā mūzika vai uzstājas dīdžejs;
• mūzika skan terasē vai pie ieejas.

Īpaši svarīgs ir straumēšanas jautājums. Personīgais Spotify vai cits privātais konts dod tiesības klausīties mūziku privāti, nevis atskaņot to uzņēmuma telpās viesiem. Kā norāda pašas mantisko tiesību organizācijas, abonements straumēšanas servisam neaizstāj publiskā izpildījuma licences: arī ar apmaksātu privāto kontu restorānam joprojām ir vajadzīgi līgumi ar AKKA/LAA un LaIPA.

Un otrs gals: ja mūzikas nav vispār, nav arī par ko maksāt. Klusums vai, piemēram, tikai dabas skaņas licenci neprasa. Tā ir apzināta izvēle, ko izmanto daļa mazo vietu, taču vairumam restorānu mūzika ir daļa no atmosfēras, tāpēc praktiskāk ir noformēt abas licences.

AKKA/LAA tarifs TR-01: kā veidojas maksa

Fona mūzikai sabiedriskās ēdināšanas vietās AKKA/LAA piemēro tarifu TR-01. Tā uzbūve ir vienkārša un paredzama:

• maksa ir ikmēneša atlīdzība, kuras apmērs atkarīgs no apskaņotās platības kvadrātmetru grupas: jo lielāka zāle, jo augstāka likme;
• summu ietekmē dienu skaits mēnesī, kurās mūzika tiek atskaņota: ja spēlējat tikai nedēļas nogalēs, maksa ir mazāka nekā tad, ja mūzika skan katru dienu;
• apskaņotajā platībā ieskaita arī āra zonu, tāpēc, ja vasarā apskaņojat terasi, to ir godīgi iekļaut līgumā (par pašu terases iekārtošanu lasiet mūsu rakstā par terases atļauju Rīgā);
• pasākumiem ar ieejas maksu ir cits aprēķina pamats: atlīdzību rēķina procentos no ieņēmumiem, nevis pēc platības.

Konkrētas summas šeit apzināti nenosaucam, jo tarifs tiek pārskatīts katru gadu un aktuālā redakcija vienmēr ir pieejama AKKA/LAA tarifu lapā. Pirms līguma slēgšanas atveriet spēkā esošo TR-01 dokumentu un pārbaudiet savu platības grupu: mazam un vidējam restorānam fona mūzikas atlīdzība parasti ir salīdzināma ar dažu pusdienu piedāvājumu cenu mēnesī, nevis ar nopietnu budžeta pozīciju.

LaIPA maksa: kalkulators pēc platības

LaIPA atlīdzību par fona mūziku rēķina par ceturksni, ņemot vērā apskaņoto platību kvadrātmetros. Precīzu summu savam restorānam varat aprēķināt pāris minūtēs LaIPA fona mūzikas kalkulatorā. Vērts zināt divas nianses:

• galvaspilsētā un lielajās pilsētās likmei piemēro 10 % piemaksu, ņemot vērā augstāko saimnieciskās aktivitātes līmeni;
• pavisam mazām vietām ar vienu apkalpošanas telpu līdz 30 m² ir paredzēta samazināta gada likme, kas mazai kafejnīcai vai bāram var būt izdevīgāka par standarta aprēķinu.

Arī šīs likmes laika gaitā mainās, tāpēc paļaujieties uz kalkulatoru un LaIPA līgumu, nevis uz internetā atrodamām vecām tabulām.

Dzīvā mūzika un pasākumi

Dzīvā mūzika licencēšanu neatceļ, tā tikai maina dalībniekus:

• autoru licence no AKKA/LAA ir vajadzīga vienmēr, arī tad, ja dziesmas izpilda dzīvi mūziķi: autoram atlīdzība pienākas neatkarīgi no tā, kurš viņa darbu spēlē;
• LaIPA administrē tiesības uz fonogrammām, tāpēc, ja dīdžejs vai mūziķi izmanto ierakstus vai pavadījuma celiņus, LaIPA licence ir nepieciešama. Par pilnīgi akustisku dzīvo izpildījumu bez ierakstiem vienota publiska skaidrojuma nav: pirms koncerta sazinieties ar LaIPA un noskaidrojiet, vai jūsu formātam licence ir vajadzīga.

Ja rīkojat vakaru ar ieejas biļetēm, atcerieties, ka AKKA/LAA šādiem pasākumiem piemēro atsevišķu aprēķinu no ieņēmumiem, tāpēc pasākums jāpiesaka atsevišķi no fona mūzikas līguma. Tas attiecas arī uz slēgtiem vakariem un banketiem ar programmu: ja plānojat šādus formātus regulāri, noderēs mūsu raksts par korporatīvajiem pasākumiem un banketiem restorānā.

Kā noformēt licences: praktiskie soļi

Process ir vienkāršāks, nekā izklausās, un to var nokārtot attālināti:

1. Izmēriet apskaņoto platību: zāle, bārs, terase, ja tajā skan mūzika. Šis skaitlis būs vajadzīgs abiem līgumiem.
2. Sazinieties ar AKKA/LAA un noslēdziet fona mūzikas līgumu pēc TR-01: norādiet platības grupu un dienu skaitu, kurās mūzika skan.
3. Aprēķiniet LaIPA atlīdzību kalkulatorā un noslēdziet līgumu arī ar LaIPA.
4. Glabājiet abus līgumus pieejamus: abu organizāciju pārstāvji apmeklē ēdināšanas vietas un pārbaudēs lūdz uzrādīt tieši abas licences, nevis vienu. Sagatavots līgumu komplekts pārbaudi pārvērš formalitātē.
5. Atjaunojiet datus, kad kaut kas mainās: paplašinājāt zāli, atvērāt terasi, sākāt rīkot koncertus. Līgums, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aizsargā tikai daļēji.

Ja tikai plānojat savu pirmo restorānu, mūzikas licences ir viens no vieglākajiem punktiem visā atvēršanas sarakstā: abas organizācijas ir ieinteresētas līgumu noslēgt ātri, un maksas ir paredzamas jau iepriekš.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pietiek ar vienu licenci no AKKA/LAA vai LaIPA?

Nē. AKKA/LAA pārstāv autorus, LaIPA pārstāv izpildītājus un fonogrammu producentus, un tās ir divas neatkarīgas organizācijas. Ierakstītai mūzikai restorānā ir vajadzīgi līgumi ar abām; vienota kopīga licence Latvijā nepastāv.

Vai varu atskaņot mūziku no sava Spotify konta?

Privātais straumēšanas konts dod tiesības klausīties mūziku personiskai lietošanai, nevis atskaņot to viesiem uzņēmuma telpās. Kā norāda mantisko tiesību organizācijas, arī ar apmaksātu privāto abonementu restorānam joprojām ir vajadzīgas AKKA/LAA un LaIPA publiskā izpildījuma licences.

Vai radio vai televizors zālē arī jālicencē?

Jā. Radio un televīzijas raidījumu atskaņošana viesiem pieejamās telpās tiek uzskatīta par publisku izpildījumu, tāpēc arī „tikai radio” gadījumā ir vajadzīgas abas licences.

Cik maksā mūzikas licences restorānam?

Abi tarifi ir atkarīgi no apskaņotās platības: AKKA/LAA TR-01 nosaka ikmēneša maksu pēc kvadrātmetru grupas un atskaņošanas dienu skaita, LaIPA maksu rēķina par ceturksni pēc platības ar 10 % piemaksu lielajās pilsētās. Likmes tiek pārskatītas, tāpēc aktuālās summas skatiet AKKA/LAA tarifu lapā un LaIPA kalkulatorā, nevis vecās tabulās.

Vai dzīvai mūzikai vajag LaIPA licenci?

Autoru licence no AKKA/LAA ir vajadzīga vienmēr. LaIPA licence ir nepieciešama, ja izpildījumā izmanto fonogrammas, piemēram, pavadījuma celiņus vai dīdžeja ierakstus. Par pilnīgi akustisku izpildījumu bez ierakstiem sazinieties ar LaIPA un precizējiet sava formāta prasības.

Kas notiek, ja mūzika skan bez licences?

Autortiesību un blakustiesību pārkāpums var novest pie atlīdzības piedziņas un tiesvedības, tāpēc riskēt nav vērts: abu licenču noformēšana ir vienkārša un izmaksas ir paredzamas. Ja mūziku neizmantojat vispār, licences nav vajadzīgas.