Dzeramnauda un nodokļi restorānā: kas ir skaidrs un kas vēl nav

Ja meklētājā ierakstīsiet „dzeramnauda un nodokļi”, atradīsiet divus pretējus apgalvojumus: vieni raksta, ka dzeramnauda ir dāvinājums, par kuru nodokļi nav jāmaksā, citi, ka VID to uzskata par apliekamu ienākumu. Abas nometnes runā pārliecinoši, un tieši tāpēc restorāna īpašniekam ir tik grūti saprast, kā rīkoties pareizi.

Šajā rakstā godīgi nošķirsim trīs lietas: kas Latvijā ir zināms droši, kas joprojām ir pelēkā zona un ko praksē darīt, lai jūsu restorāns nebūtu tas, uz kura šī neskaidrība tiks pārbaudīta. Uzreiz svarīga atruna: šis raksts nav nodokļu konsultācija, konkrētus lēmumus pieņemiet kopā ar grāmatvedi vai, vēl drošāk, pieprasot VID uzziņu par savu situāciju.

Kāpēc jautājums ir tik neskaidrs

Sāksim ar faktu, kuru reti kurš pasaka skaļi: Latvijā nav ne atsevišķa likuma panta, ne veltītas VID vadlīniju lapas tieši par dzeramnaudu. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” dzeramnaudu nepiemin, un VID mājaslapā nav skaidrojuma „kā aplikt dzeramnaudu restorānā”. Tas nenozīmē, ka dzeramnauda ir ārpus nodokļu sistēmas, tas nozīmē tikai to, ka atbildes jāsaliek kopā no vispārīgajām normām.

Arī profesionālā literatūra to atzīst atklāti: grāmatvežu izdevums plz.lv rakstā par dzeramnaudu un ar to saistītajiem nodokļiem situāciju raksturo kā trūcīgi regulētu un pretrunīgu. Ja pat praktiķiem viedokļi dalās, nav brīnums, ka interneta atbildes ir haotiskas.

Tikmēr jautājums kļūst arvien aktuālāks: viesi arvien biežāk norēķinās ar karti, un arī rezervēšana pārceļas uz internetu, daudzi restorāni izmanto galdiņu rezervēšanas sistēmu bez komisijas maksas, lai viesu plūsmu pārvaldītu digitāli. Kad maksājums notiek ar karti, dzeramnauda nonāk restorāna kontā, un tad tā vairs nav tikai viesmīļa un viesa darīšana: tā parādās grāmatvedībā, un uz to jāatbild ar konkrētu nodokļu risinājumu.

Kas ir zināms droši

Dzeramnaudai ir atlīdzības raksturs, tā nav dāvana

Populārākais mīts skan tā: „dzeramnauda ir dāvinājums, tāpēc nodokļi nav jāmaksā”. VID metodiskajā materiālā par ēdināšanas nozari pausta pretēja pieeja: dzeramnaudai, ko viesis atstāj par apkalpošanu, ir atlīdzības raksturs, tā ir samaksa par sniegto pakalpojumu, nevis dāvana bez jebkādas saistības ar darbu. Un ienākumam ar atlīdzības raksturu piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Loģika ir vienkārša: viesis dzeramnaudu atstāj tāpēc, ka viesmīlis viņu apkalpoja. Bez apkalpošanas nebūtu dzeramnaudas. Tātad tas ir ar darbu saistīts ienākums, nevis nesavtīgs dāvinājums svešam cilvēkam.

Ja dzeramnaudu izmaksā darba devējs, tā ir alga ar visiem nodokļiem

Šis ir visskaidrākais scenārijs. Ja dzeramnauda nonāk restorānā, piemēram, viesis to pievieno kartes maksājumam vai kopējā dzeramnaudas kase tiek sadalīta caur uzņēmumu, un restorāns to izmaksā darbiniekiem, tā kļūst par darba devēja izmaksātu atlīdzību. Tas nozīmē pilnu algas nodokļu komplektu:

• iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN): kopš 2026. gada likmes ir 25,5 % un 33 % (virs gada ienākumu sliekšņa), ar fiksētu neapliekamo minimumu 550 € mēnesī, kā noteikts Finanšu ministrijas apkopotajās izmaiņās;
• valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI): darba devēja daļa 23,59 % un darbinieka daļa 10,50 % saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Jā, tas nozīmē, ka no 10 € kartes dzeramnaudas darbinieks „uz rokas” saņem mazāk. Taču pretī ir divas lietas, ko bieži aizmirst: darbiniekam šī nauda ieskaitās sociālajās iemaksās (pensija, slimības nauda, bezdarbnieka pabalsts), un restorānam ir tīra, auditējama naudas plūsma bez riska, ka pārbaudē kartes dzeramnauda tiks pārkvalificēta par nedeklarētu algu.

Praktiska piezīme: kartes dzeramnaudai jābūt korekti nošķirtai no rēķina summas arī kases aparāta un norēķinu dokumentos, lai grāmatvedība skaidri redzētu, kura nauda ir apgrozījums un kura ir dzeramnauda tālākai izmaksai.

Kas joprojām ir pelēkā zona

Skaidrā nauda, kas paliek pie viesmīļa

Klasiskais gadījums: viesis atstāj monētas uz galda, viesmīlis tās paņem, restorāna grāmatvedībā šī nauda nekad neparādās. Teorētiski arī šis ir fiziskās personas ienākums ar atlīdzības raksturu, un vispārīgā kārtībā tas būtu jādeklarē gada ienākumu deklarācijā. Praksē neviens oficiāls avots nav aprakstījis, tieši kā šī deklarēšana notiek, kā ienākumu pierādīt vai pārbaudīt un no kuras summas sākas reāla interese. Šeit godīgākais formulējums ir: pienākums principā pastāv, mehānika nav skaidri aprakstīta.

Restorāna īpašniekam svarīgi saprast, ka šī pelēkā zona ir darbinieka, nevis uzņēmuma risks, kamēr nauda tiešām nenonāk uzņēmumā. Bet, tiklīdz jūs skaidrās naudas dzeramnaudu savācat kopīgā kasē un sadalāt paši, jūs atkal esat izmaksātāja lomā ar visu no tā izrietošo.

PVN par brīvprātīgu dzeramnaudu

Vēl viens jautājums bez Latvijas atbildes: vai brīvprātīga dzeramnauda ir apliekama ar PVN? Neviens Latvijas normatīvais akts un neviens VID skaidrojums to tieši neatbild. Vispārīgais ES PVN princips, un uzsveram, ka tas ir vispārīgs princips, nevis Latvijas iestādes apstiprināta pozīcija, ir šāds: patiesi brīvprātīgs maksājums, kas nav pakalpojuma cenas daļa un ko viesis atstāj pēc savas izvēles, parasti nav atlīdzība PVN izpratnē. Pavisam cita lieta ir obligāta „apkalpošanas maksa”, kas jau iekļauta rēķinā: tā ir pakalpojuma cenas daļa un dalās ar PVN tāpat kā viss pārējais rēķins. Ja plānojat ieviest procentuālu apkalpošanas maksu, šo jautājumu noteikti izrunājiet ar grāmatvedi vai nostipriniet ar VID uzziņu.

Ko darīt praksē: droša dzeramnaudas kārtība

Kamēr valsts nav devusi skaidras vadlīnijas, jūsu labākā aizsardzība ir rakstiska, konsekventa iekšējā kārtība. Četri soļi:

1. Pieņemiet rakstisku dzeramnaudas politiku. Kas saņem dzeramnaudu: tikai viesmīlis, kurš apkalpoja, vai visa maiņa, ieskaitot virtuvi? Kā tiek sadalīta kopējā kase? Kas notiek ar kartes dzeramnaudu? Skaidra kārtība novērš gan konfliktus kolektīvā, gan improvizāciju, kuru pārbaudē grūti izskaidrot.
2. Kartes dzeramnaudu laidiet caur algu aprēķinu. Tas ir dārgāk nekā „aploksne”, bet šobrīd tas ir vienīgais ceļš, par kuru var droši teikt, ka tas atbilst normām. Godīgi sakot, daļa nozares tā nedara, taču, ja VID kādreiz publicēs stingrāku praksi, tie, kas jau strādā caur algu sistēmu, neriskē ne ar ko.
3. Izrunājiet situāciju ar grāmatvedi un apsveriet VID uzziņu. Uzziņa ir oficiāla VID atbilde tieši par jūsu situāciju, un tā aizsargā, ja vēlāk prakse mainās. Neskaidrā jomā tas ir spēcīgs arguments.
4. Sekojiet līdzi jaunumiem. Kaimiņvalstīs dzeramnaudas regulējums pēdējos gados ir mainījies, un nav izslēgts, ka arī Latvijā kādā brīdī parādīsies skaidrāki noteikumi. Kamēr to nav, nebalstiet savu kārtību uz „VID noteikumiem par dzeramnaudu”, jo tādu vienkārši nav.

Vēl viens praktisks ieguvums no sakārtotas dzeramnaudas sistēmas: tā ir arī personāla arguments. Nozarē, kur atrast un noturēt labus darbiniekus ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, caurspīdīga un godīga dzeramnaudas sadale ir reāla konkurences priekšrocība darba tirgū.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai dzeramnauda Latvijā ir apliekama ar nodokļiem?

Atsevišķa likuma par dzeramnaudu nav, bet VID metodiskajā materiālā dzeramnaudai par apkalpošanu ir atzīts atlīdzības raksturs, tātad tas ir apliekams ienākums, nevis beznodokļu dāvana. Drošākais pieņēmums: jā, dzeramnauda ir ienākums, jautājums ir tikai par to, kurš un kā nodokļus nomaksā.

Kā aplikt ar nodokļiem kartes dzeramnaudu?

Ja dzeramnauda ienāk restorāna kontā un uzņēmums to izmaksā darbiniekiem, tā ir darba devēja izmaksāta atlīdzība: piemēro IIN (kopš 2026. gada 25,5 % vai 33 %) un VSAOI (23,59 % darba devējam, 10,50 % darbiniekam). Praksē to vienkārši pievieno algas aprēķinam kā atsevišķu pozīciju.

Vai viesmīlim pašam jādeklarē skaidrā naudā saņemtā dzeramnauda?

Principā skaidrā naudā saņemtā dzeramnauda arī ir fiziskās personas ienākums, un vispārīgā kārtībā tas būtu jānorāda gada ienākumu deklarācijā. Oficiāla skaidrojuma, tieši kā šo pienākumu izpildīt un kontrolēt, šobrīd nav: tā ir dokumentēta pelēkā zona, un konkrētā gadījumā vērts jautāt VID vai grāmatvedim.

Vai par dzeramnaudu jāmaksā PVN?

Latvijas avota, kas uz to atbildētu, nav. Pēc vispārīgā ES principa patiesi brīvprātīga dzeramnauda parasti nav atlīdzība PVN izpratnē, bet rēķinā iekļauta obligāta apkalpošanas maksa ir pakalpojuma cenas daļa ar PVN. Pirms ieviešat apkalpošanas maksu, saskaņojiet PVN jautājumu ar grāmatvedi.

Vai restorāns drīkst paturēt daļu no dzeramnaudas?

Likums to tieši neregulē, tāpēc izšķirošā ir jūsu iekšējā kārtība un darba līgumi. Skaidri rakstiski noteikumi par sadali (kurš, cik un kad saņem) ir vienīgais veids, kā izvairīties gan no strīdiem ar darbiniekiem, gan no neskaidrībām grāmatvedībā. Necaurspīdīga „paturēšana” ir drošs ceļš uz konfliktu kolektīvā.